35. Un ļaudis stāvēja un skatījās; un priekšnieki kopā ar tiem izsmēja Viņu, sacīdami: Citiem Viņš palīdzēja, - lai glābj sevi, ja Viņš ir Kristus, Dieva izredzētais.
36. Arī kareivji, Viņu izsmiedami, nāca un sniedza Viņam etiķi,
37. Un sacīja: Ja Tu esi jūdu ķēniņš, tad glāb sevi!
38. Un bija arī virs Viņa uzraksts, rakstīts grieķu un latīņu, un ebreju valodā: Šis ir jūdu Ķēniņš.
39. Bet viens no tiem ļaundariem, kas bija piesists krustā, zaimoja Viņu, sacīdams: Ja Tu esi Kristus, tad glāb sevi un mūs!
40. Bet otrs atbildēdams norāja viņu un sacīja: Pats tu, būdams tanī pat sodā, nebīsties Dieva!
41. Jo mēs taču saņemam taisnīgi un pienācīgi par mūsu darbiem, bet Viņš nekā ļauna nav darījis.
42. Un viņš sacīja Jēzum: Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi savā valstībā!
43. Un Jēzus sacīja viņam: Patiesi, es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.
44. Bet bija ap sesto stundu, un tumsa iestājās līdz pat devītajai stundai.