1. Un Ījabs atvēra savu muti un nolādēja dienu, kad viņš bija dzimis.
2. Un Ījabs izsaucās un sacīja:
3. "Lai izgaist diena, kurā es piedzimu, un nakts, kas vēstīja: saņemtais ir zēns!
4. Šī diena lai top tumsa! Pēc tās no augšienes lai netaujātu Dievs, un dienas spožums lai tai nespīd pāri!