1. Tiešām, sudrabam ir savas atradnes, kur to rok, un zeltam sava vieta, kur to skalo.
2. Dzelzi rok no zemes, un vara iezi pārkausē tīrā varā.
3. Tumsai cilvēks nospraudis beigas, un līdz galējiem dziļumiem cilvēks meklē akmeņus, tumsas un nakts apslēptus.
4. Viņš izlauzis ceļu turp, kur neviens nedzīvo un kur neviena kāja neved; tur viņi karājas un šūpojas virvēs tālu no cilvēkiem.
5. Un zeme, tā pati, no kuras izaug zaļā labība, tagad tiek savos pamatos apgriezta otrādi kā uguns laikmetā.
6. Iežos ir safīri, un zemes putekļos ir zelta graudi.